Segumu ieklāšanas tehnoloģijas var atšķirties, to veicot mazākos vai lielākos apjomos ar speciālām iekārtām. Tomēr iebūves principi ir kopīgi.
Tā ir grunts daļa, kas uzņem slodzi no virspusē uzlikta bruģa, tādēļ tās biezums, materiāls, noblīvēšana, virsūdeņu novadīšana ir galvenais priekšnoteikums, lai segums būtu kvalitatīvs visā ekspluatācijas gaitā.
Gultnes dziļuma noteikšana atkarīga no pamatnes biezuma, kas savukārt atkarīga no seguma noslodzes, grunts īpatnībām. Gultne jāizņem zemes sasalšanas dziļumā sala neizturīgajā slānī (melnzeme, māls).
Pamatnes biezumu veido šķembas, apakšējā kārtā rupjas (fr.Ø20 ÷ 70), virspusē smalkas (fr.Ø0 ÷ 40). Noblīvēšanai lieto vibroveltņus, plākšņu vibratorus.
Minimālais slāņu biezums (noblietēts):
Vienkāršākā metode noblīvējuma noteikšanai - braucot gājēja soļu ātrumā pa noblīvēto laukumu ar transporta līdzekli, kura ass slodze ~2.5 t, nepaliek seguma paliekošas un izteikti redzamas pēdas.
Slāni, uz kura gulda bruģakmeņus, veido 3 - 5 cm biezumā projektā noteiktā profilā no Ø 0/2 mm vai Ø 0/4 mm smilts, Ø 2/8 vai Ø 2/5 mm šķembu. Atsevišķu graudu lielums nedrīkst pārsniegt 8 mm.
Sauso cementa-smilšu maisījumu 1:8 izmanto tikai vietās, kur klājumu kritums lielāks par 2,5 %. Ļoti lielās slodzes vietās var lietot sauso cementa-smilšu javu, kuras biezums 10 cm.
Apmaļu līkums ar R÷15 m montē ar speciālām liektām apmalēm vai taisnām apmalēm ar garumu 0.25 m, ja R=3÷10m; L=0.5, ja R=10÷15 m; ja R=15 m, līkne tiek veidota ar apmalēm L=1.0 m.



